Jaunajā Krievu salas terminālī uzkrauts pirmais kravas kuģis

Jaunajā Krievu salas terminālī stividora SIA "Strek" piestātnē uzkrauts pirmais kravas kuģis - zem Libērijas karoga kuģojošais ogļu balkeris "Trina Oldendorff" - kas uzņēmis 69 300 tonnu ogļu kravu un devies tālāk uz Amsterdamas ostu, aģentūru LETA informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica.

Kuģis būvēts 2013.gadā, tā garums ir 225 metri, platums 32,26 metri, maksimālā iegrime 14,2 metri, kravnesība 41 100 tonnas. Kuģa operators ir "Oldendorff Carriers GMBH & Co".

Kohēzijas fonda līdzfinansētā Krievu salas projekta otrā posma būvniecības darbi ir pilnībā noslēgušies un objekts, kā plānots, nodots ekspluatācijā aizvadītā gada nogalē. Objektā stividori turpina jauno specializēto ogļu apstrādes un kraušanas iekārtu (tehnoloģiju) ieregulēšanu un pārbaudi.

Projekta otrā posma ietvaros tika pabeigta visu komunikāciju, tai skaitā elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, izbūve, kā arī kravu laukumu betona plātņu un asfalta seguma izbūve un dzelzceļa izbūve. Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā divu kilometru garumā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.

Lai atbrīvotu Rīgas pilsētas centru no ogļu kravām un pārvietotu ogļu pārkraušanu uz jauniem, ar mūsdienīgām tehnoloģijām aprīkotiem termināļiem Krievu salā, Rīgas brīvostas pārvalde 2012.gadā uzsāka projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra". 2015. gada 31. decembrī noslēdzās Krievu salas termināļa pamatinfrastruktūras izbūve, kuras ietvaros tika izveidotas četras dziļūdens piestātnes (kuģu iegrime 15,5m) ar kopējo garumu 1180 metri un nepieciešamā pievadceļu un inženiertehniskā infrastruktūra.

Jau ziņots, ka decembra beigās noslēdzās Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi un objekts tika nodots ekspluatācijā, līdz ar to, kā plānots, terminālis bija pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas.

Rīgas brīvostas pārvalde stividoru SIA "Strek" un SIA "Riga Coal Terminal" teritorijā visus papildu infrastruktūras būvdarbus, ko tā bija uzņēmusies veikt, ir izpildījusi pilnā apmērā.

Krievu salas projekta otrā posma ietvaros ir pabeigta visu komunikāciju, tai skaitā elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, izbūve, kā arī kravu laukumu un dzelzceļa izbūve. Kravu laukumiem ir izbūvēts betona plātņu un asfalta segums. Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā divu kilometru garumā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.

Lai atbrīvotu Rīgas pilsētas centru no ogļu kravām un pārvietotu ogļu pārkraušanu uz jauniem, ar mūsdienīgām tehnoloģijām aprīkotiem termināļiem Krievu salā, Rīgas brīvostas pārvalde 2012.gadā sāka projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra". 2015.gada 31.decembrī noslēdzās Krievu salas termināļa pamatinfrastruktūras izbūve, kuras ietvaros tika izveidotas četras dziļūdens piestātnes (15,5 metri) ar kopējo garumu 1180 metri un nepieciešamā pievadceļu un inženiertehniskā infrastruktūra.

Plānotā termināļa jauda ir 15-20 miljoni tonnu gadā. Projekta kopējās izmaksas ir 151,8 miljoni eiro, no kurām attiecināmās izmaksas ir 123,24 miljoni eiro, bet Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 75,83 miljoni eiro. Īstenojot projekta aktivitātes, ir izdevies panākt desmit miljonu eiro ietaupījumu.

Tāpat ziņots, ka atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) nosacījumiem Krievu salas projektam ir jābūt pabeigtam līdz šā gada 31.martam. Līdz šim datumam Latvijai ir jāinformē EK par mērķu sasniegšanu.

 

Informācijas avots:
Marta Kronberga, LETA