Rādīt apakšizvēlni

ES fondi 2021 - 2027

Jaunā kohēzijas politika

2021.–2027. gadā Eiropas Savienības (ES) investīcijām būs pieci galvenie mērķi:

  • Viedāka Eiropa – inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas - pētniecības un prasmju attīstīšana, atbalsts uzņēmējdarbībai un digitalizācijai;
  • Zaļāka Eiropa – klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība;
  • Savienotāka Eiropa – droša, ilgtspējīga un pieejama transporta un digitālo savienojumu attīstība;
  • Sociālāka Eiropa – vienlīdzīgas iespējas un piekļuve izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un iekļaušana;
  • Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa - ilgtspējīga un līdzsvarota reģionu attīstība.

Ieguldījumi koncentrēsies uz pirmo un otro mērķi. Šīm prioritātēm tiks piešķirti 65–85 % ERAF un Kohēzijas fonda resursu atkarībā no dalībvalstu relatīvās labklājības.

Individualizētāka pieeja reģionālajai attīstībai

  • Kohēzijas politika turpina ieguldīt visos reģionos, dalot tos 3 kategorijās (mazāk attīstīti, pārejas un vairāk attīstīti reģioni). Latvija tiek ieskaitīta pie mazāk attīstītajiem reģioniem;
  • Līdzekļu piešķiršanas metode joprojām lielā mērā balstās uz IKP uz iedzīvotāju. Lai labāk atspoguļotu katras vietas reālo situāciju, ir ieviesti jauni kritēriji (jauniešu bezdarbs, zems izglītības līmenis, klimata pārmaiņas un migrantu uzņemšana un integrācija). Tālākie reģioni turpinās saņemt īpašu ES atbalstu;
  • Kohēzijas politika vairāk atbalsta vietējā līmenī iniciētas izaugsmes stratēģijas un vietējām iestādēm dod vairāk iespēju fondu pārvaldībā. Tiek stiprināta arī kohēzijas politikas pilsētu dimensija: 6 % ERAF līdzekļu ir paredzēti ilgtspējīgai pilsētattīstībai, un ir izveidota jauna tīklu un spēju veidošanas programma pilsētu pašvaldībām – Eiropas pilsētu iniciatīva.

Vairāk informācijas par kohēzijas politikas nosacījumiem pēc 2020.gada - https://ec.europa.eu/regional_policy/en/2021_2027/.

ES daudzgadu budžets 2021. – 2027.gadam

2020. gada 21. jūlijā ES dalībvalstis Eiropadomes ārkārtas sanāksmē vienojās par ES daudzgadu budžetu 2021. - 2027. gadam un ES Atveseļošanas instrumentu ES ekonomikas atbalstam izejai no COVID-19 krīzes.
Lai vienošanās par daudzgadu budžetu stātos spēkā, nepieciešams atbalsts no Eiropas Parlamenta.

ES daudzgadu budžeta 2021. – 2027. gadam piedāvājums Latvijai

ES līderu sanāksmē 2020. gada jūlijā panāktā vienošanās paredz, ka kopumā Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami apmēram 10,5 miljardi eiro.

No tiem 4,24 miljardi eiro atvēlēti kohēzijas politikas programmām (Eiropas Sociālais fonds + (ESF+), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Reģionālais attīstības fonds (ERAF)).

Infografika "ES fondu investīcijas Latvijā 2021-2027" (dati uz 12.02.2021).

 

Ieviešanas laika grafiks

Nākošā ES fondu plānošanas perioda laicīga uzsākšana ir augsta politiska prioritāte gan ES līmenī, gan Latvijā. Vienlaikus darbības ES fondu programmu izstrādes ātrumu ietekmēs vairāki paralēli procesi – vienošanās ātrums par kopējo ES budžeta ietvaru un sektorālo regulējumu, sarunu process starp Eiropas Komisiju un Latviju par ieguldījumu prioritātēm, kā arī nacionālo plānošanas dokumentu izstrāde, kas būs pamats ES fondu ieguldījumiem 2021. - 2027. gada plānošanas periodā.

Finanšu ministrija aktīvi turpina gatavošanos jaunā, Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda uzsākšanai. Darbības programmas apstiprināšana un tālākais ieviešanas grafiks lielā mērā ir atkarīgs no saistošā Eiropas Savienības regulējuma apstiprināšanas.

Finanšu ministrija jau šobrīd ir uzsākusi darbu pie nepieciešamo nacionālo horizontālo tiesību aktu projektiem, tomēr to saskaņošana ar nozaru ministrijām, tai skaitā publiskā apspriede, būs iespējama tikai pēc attiecīgā Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma pieņemšanas, lai būtu iespējams objektīvi un izsekojami nodrošināt nacionālā tiesiskā regulējuma atbilstības izvērtējumu. Nacionālā tiesiskā regulējuma izstrāde un saskaņošana tiks veikta atbilstoši indikatīvajam laika grafikam.

Tāpat, lai identificētu tās investīciju jomas, kurās būtu nepieciešams uzsākt investīcijas jau 2021. gadā, Finanšu ministrija ir aicinājusi ministrijas iesniegt plānus un pamatotas ātrāk finansējamu investīciju vajadzības tālākām diskusijām un konkrētu priekšlikumu iesniegšanai valdībai.